Krišjānis Rēdlihs no ''Dinamo'' nav noguris

- Krišjāni! Vai mēs tiešām esam tik slikti, ka slovākiem jāzaudē ar 0:6?
- Mēs jau pašā sākumā spēlējām slikti un Edgaram aizsedzām visus metienus. Nu gandrīz visus. Slovāki mūsu zonā kustībā arī ļoti labi atklājās un mēs neļāvām Edgaram normāli ķert. Pāris reizes arī es biju viņam priekšā. Edgaru vainot zaudējumā nu nekādi nevar.

- Kas spēlētājiem jādara pēc šāda zaudējuma? Mieles jānoskalo ar saldu alu?
- Nuuu. Katram ir savas metodes, kā šādus zaudējumus aizmirst. Bet visiem kopā jātiek skaidrībā, kur kļūdījāmies paši, kur sāncenši piespieda mums kļūdīties. Šoreiz varbūt atkal bija viena kļūda vairākas reizes. Kad nosedzām savu vārtsargu. Arī es. Pie pirmā gola kopā ar pretinieku nobraucu garām vārtiem, uzreiz bija metiens, bet Edža neko neredzēja.

- Bet tas taču nebija tā domāts?
- Nebija gan. Bija jājūt, ka būs metiens, bet man likās, ka Višņovskis vēl nemetīs.

- Kā tu uz savas ādas jūti: ir fiziskais un psiholoģiskais nogurums no ''Dinamo'' spēlēm?
- Nē, man ir pavisam otrādi. Man emocionāli šis ir jauns izaicinājums un arī fiziski es nejūtos paguris. Kļūdu šodien bija daudz, bet tās ir jāaizmirst un jāgatavojas nākošai spēlei. Un nav pašiem jādomā, kādi mēs esam slikti.

- Un nošaut arī jūs nedrīkst! Vēl jau būsiet vajadzīgi!
- Tieši tā.